Sezona

Laivu nomas sezona  parasti sākas ar Amatu. Kad visi iztrakojušies un pavasara ūdeņi aiztecējuši, iestājas klusums. Ja Amatā nav ūdens, sezona pavasarī tā īsti nesākas.

Vērā ņemama laivošana atsākas līdz ar atvaļinājumu laiku – no jūnija vidus līdz augusta vidum. 1. septembrī sezona beidzas.

Pieprasītākais laiks, protams, ir vasaras vidus – jūlijs. Lielākā daļa Latvijas atpūtnieku steidz paspēt laivot viena mēneša nedēļas nogalēs.  Kā tas izskatās uz upes visi ir redzējuši.

Laivu nomas

No laivu nomas uzņēmumu pozīcijām jūlija „karstās dienas” ir izaicinājums. Nav iespējas pievērst katram klientam individuāli tik daudz uzmanības, cik gribētos. Klientu skaits ir tik liels, ka var rasties pa kādam pārpratumam.

Klienti

Iespējams daudzi nav aizdomājušies, taču jūlija nedēļas nogales patiesībā nemaz nav tik vienkāršs pasākums arī pašiem laivotājiem.

Pirmkārt, ja esat liela grupa, laivas jārezervē krietni iepriekš. Ja esat dažas laivas, jārēķinās, ka vairākām grupām laivu piegādes laiki pārklāsies un iespējama „sastrēguma” gadījumā iznomātājam var būt  jāpieņem lēmums – vispirms apkalpot lielu grupu vai mazu grupu. Kāds no klientiem vienmēr kavēs un radīsies nobīdes laikā. Tas pats iespējams maršruta beigās.

Otrkārt laivošanas kvalitāte – diez vai jūlija un augusta sākuma nedēļas nogalēs varēsiet netraucēti baudīt dabu. Satiksme uz upes būs kā uz šosejas piektdienas vakarā virzienā no Rīgas.

Upē pēcpusdiena. Ieteicams laikus  gatavojieties cīņai par apmetnes vietu nakšņošanai. Lai atrastu sakarīgu apmetnes vietu, nepieciešama stratēģiska plānošana – parasti airēt ātrāk vai lēnāk kā citi. Rezultātā divu dienu maršruts ir saraustīts – vai nu pirmā diena būs ar „kapāšanu” (sportisku airēšanu) vai otrā.

Kad apmetnes vieta iekarota, nākošais darbs  ar puslīdz ticamu varbūtību būs savākt atkritumus pēc iepriekšējiem svinētājiem.

Ar to prieki nebeidzas. Ne jau upes klusumā circeņu čirkstos, zivju plunkškos vai kā bebri grauž kokus jums būs vakara mijkrēslī klausīties, bet gan citu kompāniju aurošanā. Īpaši jūlija nedēļas nogalēs, jo daudz brauc korporatīvie klienti – darba kolektīvi.  Tas gan nav akmens kāda lauciņā, jo auro gluži vai visas lielas kompānijas. Vienkārši savas kompānijas aurošana šķiet patīkamāka.

Daži individuālisti izvēlas atrisināt apmetnes vietas un dabas baudīšanas jautājumu apsteidzot pārējos un noairējot gandrīz visu divu dienu maršrutu vienā dienā, tadējādi nokļūstot upes posmā, kuru pārējie sasniegs nākamajā dienā.

***

Tie bija daži argumenti, kāpēc jūlija nedēļas nogales nav pateicīgākais laiks laivošanai. Ja iespējams, labāka izvēle jūlijā ir laivot darbadienās. Cilvēki uz upes būs, bet mazāk. Arī laivotāju grupas, ko sastapsiet būs mazākas, jo darbadienās parasti visi netiek. Visi tiek brīvdienās.

Nesezona

Var laivot arī citā laikā. Vasara mēdz būt arī maijā un jūnija sākumā, kā arī augusta vidū un otrajā pusē.

Liriska atkāpe: Piemēram,  pagājušā (2015.) gadā maija beigās / pašā jūnija sākumā, cilvēki laivoja pa Irbi. Paši palikām gaidīt laivas un nakšņot finišā – Irbes ietekā. Laiks bija jauks  un mūsu rīcībā bija visas apmetnes vietas pie jūras, kā arī visa jūras piekraste. Vasara, nedēļas nogale, bet Irbes ietekā neviena cilvēka! Tāpat uz upes.

Pievēršamies laivošanai pavasarī.  Nav tā, ka pavasaris kā sezona pēc definīcijas ir nepopulārs. Amatā laivo tautas masas. Ļoti daudz cilvēku. Saprotams, kāpēc.

Tomēr, ja Amatā nav ūdens, kā tas bija pagājušajā gadā un var gadīties arī šogad, tautas masas pavasarī citās upēs novērotas netiks. Piemēram,  draiskoties krācītēs uz Abavas Rumbu vai līdzīgu vietu nebrauks. Amatu vai neko. Amatu laivo tik daudz cilvēku, ka „Amatu vai neko” ir tiešām fenomens.

Laivotājus. kuru vēlme atpūsties uz ūdens nav piesaistīta tikai vienai pavasara upei vai konkrētiem datumiem varētu uzrunāt doma par laivošanu siltajā laikā „nesezonā”.

Aprīlis.  Ārā jauki. Pēc pelēkās ziemas gribās prom no darba, prom no pilsētas (īpaši, ja pilsēta ir “mana Rīga”). Saule silda pilnā sparā, veģetācija sāk zaļot, putni dzied, visapkārt smuki smaržo, jūs slīdat kanoe laivā šīs idilles ieskauti. Īsāk sakot viss notiek, jeb klasiķa vārdiem runājot „kas var būt labāks par šo”.

Maijs – jā, naktis vēsas, bet dienās vasara. Maijā jau var braukt uz divām dienām bez īpaša aprīkojuma. Arī aprīlī, ja nakšņojat labiekārtotā naktsmītnē.

Aprīlī un maijā nav odu un dunduru. Dunduri ir naidīgāki kā odi. Dunduri uzbrūk  laivošanas sezonas karstumā  jūlija otrajā pusē – augusta sākumā.

Jūnija sākums. Vasara. Parādās odi, bet dunduru vēl nav. Kā stāsta Bukšs, jūnija sākums pirms Jāņiem drīzāk ir labāks laiks nekā tuvāk Jāņiem. Taču uz upes nav daudzi.  Visi gaida Jūliju.

Laivu nomas pavasarī būs īpaši priecīgas jūs redzēt. Ar pretīmnākošu, individuālu attieksmi un precīzu apkalpošanu varat rēķināties lielākajā daļā laivu nomu.

Plānojot laivu braucienu pavasarī jūs varat nesteigties ar datumu izvēli un vienlaikus garantēt patīkamus laika apstāķlus laivojot – vadīties pēc laika prognozes. Ja sola saulainu un siltu nedēļas nogali – pieņemam lēmumu, rezervējam laivas pāris dienas iepriekš un braucam. Lielu kompāniju  laivošanai pēc dažām dienām saorganizēt būs grūtāk, bet patīkamā  laivu braucienā tas nav obligāti.

Klasiskajos upju atpūtas maršrutos labos laika apstākļos vienas dienas maršrutā ar bērniem , ja ūdens līmenis nav augsts, var braukt arī pavasarī. Vasaras sākumā arī uz divām dienām.

Par atpūtas laivošanu klasiskajos upju maršrutos tā kā būtu skaidrs. Aprīlī peldkostīmā gluži nesanāks, bet baudīt dabu un nosauļot seju varēs.

Mazās upes

Tālāk par pavasara „ekskluzīvu”.  Tā kā laivošana ir populāra atpūta, kļūst arvien vairāk to laivotāju, kuri jau laivojuši visas klasiskās upes un grib kaut ko jaunu. Bet visas upes nolaivotas.

Labākā atbilde ir „pavasaris”.

Jo pavasarī laiks mazākām upēm pa kurām laivot vasarā ir grūtāk vai neiespējami dēļ tā, ka nav ūdens.

• Sausā pavasarī jebkurā gadījumā būs vairāk ūdens kā sausā vasarā.
• Otrs aspekts – veģetācija:  saaug zāles, niedres u.tml. Līdz ar to vasaras vidū šādās upēs džungļi gan krastos, gan ūdenī. Arī lielāka varbūtība saķert ērces.

Mazākas upes varam nosacīti iedalīt divās kategorijās – bez šķēršļiem un ar šķēršļiem.

Upes bez šķēršļiem vai ar dažiem šķēršļiem ir iztīrītas par prieku laivotājiem. Piemēram Rīva, Roja, Vecslocene. Zemgalē Misa. Vidzemē Brasla, Svētupe. Tas darīts projekta Riverways ietvaros, retāk to darījusi pašvaldība, lai veicinātu tūrismu. Dažreiz upes tīra arī laivu iznomātāji un entuziasti. Dažreiz mazākas upes izbraucamas bez tīrīšanas.

Upes ar šķēršļiem ir nezināmie ūdeņi – Aqua Incognita piedzīvojumu meklētājiem. Kā spilgtu piemēru varam minēt Bērzi (Annenieki). Šādās nezināmajās upēs jārēķinās ar koku aizgāzumiem, brišanu, laivu apnešanu.

***

Pavasara upju bildes - Foto sadaļā. http://www.seakayak.lv/galerijas/

Noslēguma vārdi

Secinājums – laivojot pavasari un vasaras sākumā būsiet tikai ieguvēji:

• Dabas baudītājs pavasarī neviena netraucēts var laivot klasiskajos upju maršrutos.
• Tie, kuri nolaivojuši „parastās” upes un meklē kaut ko interesantu, var skatīties uz mazākām upēm. Daži šķēršļi būs, bet laivojamas labi.
• Savukārt piedzīvojumu meklētājam paveras iepriekš nezināmi ūdeņi, kuru aprakstus nav kur lasīt.
• Arī rudenī var laivot pa skaisto. Piemēram, pēdējās vasaras dienas, Zelta rudens baudīšana klusumā uz upes sniedz veldzi dvēselei.

Līdzīgi atpūšamies arī paši ar draugiem: upes laivojam pavasarī un rudenī, vasarā pēc iespējas dzīvojamies pa jūru: laivošana piekrastē, Igaunijas salas, sērfošana. Katru gadu pavasarī vai atvasarā noteikti  jālaivo arī Usmas ezerā.

Autors: Raivo Šulcs (www.seakayak.lv)