Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe aiz Daugavas. Upes dziļums augštecē ir apmēram 1 m, lejpus Jelgavas — 8—12 m, lejtecē — 15—20 m. Lielupe ir tikai 119 km gara, toties tai ir 250 pieteku. Krasti gandrīz visur aizauguši. Lielupei ir ļoti mazs kritums — 10,8 m (0,1 m/km), it sevišķi lejtecē, kur tā kļūst daudz platāka un dziļāka. Vidējais caurplūdums grīvā ir 106 m³/s (maksimālais 1380 m³/s, minimālais 10,6 m³/s). Jūrmalas daļa, 19 km no Rīgas. Teritorija ielokā starp jūru un Lielupes ieteku Rīgas līcī. Agrāk saukta par Buļliem, jo atradās uz Buļļu muižas zemes. Viena no pirmajām vasarnīcu apbūves vietām. Celtniecība sākās ap 1910.gadu, kad apbūvēja jūrai tuvāko daļu. Apbūve iekļaujas plašajā priežu meža parkā. Dzelzceļa stacijas koka ēka būvēta 1913.gadā. Nosaukums Lielupe kopš 30.gadiem. Tagadējās Lielupes teritorijas vēsturiski senākā apdzīvotā daļa ir Buļļuciems, kas atrodas pie Lielupes grīvas, 3 km no Lielupes dzelzceļa stacijas. Kopš 14.gs pastāvēja t.s. Buļļu prāmis, kas cēla pajūgus pāri Lielupei. Gar jūras malu gāja ceļš no Rīgas uz Kurzemi un Prūsiju. Pēc Otrā pasaules kara šajā teritorijā atradās zvejnieku artelis "Uzvara", kas veica plašu un sekmīgu saimniecisko darbību. Izveidots zvejnieku dzīvojamais ciemats ar sabiedriskajām ēkām, zvejas osta.