Maršruta lejupielāde viedtālruņiem (android/ipone)
Engure nepārsteidz ar klintīm, krācēm un monumentālām ainavām, tā ir omulīga Kurzemes mazupe, kas savu ceļu sāk iztekot no Usmas ezera. Laivotājus tā pievelk ar mierīgo plūdumu, neskarto dabu un iespēju laivojot tālāk caur Puzes ezeru, Rindu un Irbi sasniegt jūru. Nav nebraucamu šķēršļu izņemot Ugāles dzirnavu dambi.
Laivojama ar kanoe, kajakiem un smailītēm.
Parasti Engures laivojumu sāk pie „Gaiļu” māju tilta vai arī turpat blakus esošajā „Ozoldangu” kempingā.
Laivojumu sākot Usmas ezerā, esiet piesardzīgi pastiprināta vēja apstākļos - Usmas ezers viļņošanās dēļ ir bīstams. 50cm augsti viļņi ar mazu intervālu starp tiem ir pilnīgi pietiekami laivas piesmelšanai.
Engures izteka atrodas Moricsalas dabas rezervātā, atrašanās tā teritorijā, t.sk. laivošana ir jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālo administrāciju: t. + 371 63286000; Kurzeme@daba.gov.lv
Sportiskā ritmā Engures upi var nolaivot 1 dienā, savukārt rāmas atpūtas brauciens veicams 2 dienās. Pusceļā ir atrodamas piemērotas apmetnes vietas.
Pēc pirmajiem gleznainajiem 3,5 kilometriem parādās Ugāles dzirnavas. Visērtāk ir piestāt uzpludinājuma kreisajā krastā tieši pie paša tilta, pārnest laivas pār tiltu un ielaisties atpakaļ Engurē no tās labā krasta. Ugāles dzirnavas ir tā vērtas, lai apietu tām apkārt un apbrīnotu to būvētāju prasmi. Pats ēku ansamblis gan ir bēdīgā stāvoklī, bet šarmu nav zaudējis.
Aiz dzirnavām upe līkumo pa lapu koku mežu, ik pa brīdim krastā ir uztupusies kāda māja. Pēc 3.6 km Engure izlokās zem Rīga – Ventspils šosejas tilta un drīz pēc tā turpina savu plūdumu pa plašu un purvainu pļavu. Pavisam iegrimt neskartas dabas baudīšanā neļauj dzelzceļa tilts. Pie tā pirmie 10,2 Engures km ir noairēti. Aiz dzelzceļa tilta ir nepatīkams šķērslis – pāri upei, noslēpti metāla caurulē, stiepjas komunikāciju kabeļi. Paaugstināta ūdenslīmeņa apstākļos caurule ir tieši laivu ceļā.
Pēc 800m upi šķērso kārtējais betona tilts, šeit arī laba atpūtas un ugunskura vieta. Pēc tilta civilizācija nerimstas – lauku saimniecības seko viena otrai, bet pēc pāris kilometriem acīm paveras mazdārziņu kolonija. Aiz mazdārziņiem upe sāk plūst pa neskartu dabu, brīžiem pār tās plūdumu pārliekušies vareni koki, bet krasti biezi noauguši ar baldriāniem un vīgriezēm. Nākamais orientieris ir Ciesengures tilts, 15.4km no maršruta sākuma. Šeit parasti beidzas vienas dienas laivojumi.
Nākamie 9.3km līdz Puzenieku tiltam ir mežonīgākais un skaistākais Engures posms. Upe nepārtraukti vijas caur neskartām pļavām, tās krastos saauguši melnalkšņi, bet plašo līkumu ārmalas šur tur pieskaras pārāk tuvu pienākušam priežu mežam. Aiz Puzenieku tilta (laba laivojuma finiša vieta) Puzes ezers ir vairs tikai puskilometru tālu.
Pēc pirmajiem gleznainajiem 3,5 kilometriem parādās Ugāles dzirnavas. Visērtāk ir piestāt uzpludinājuma kreisajā krastā tieši pie paša tilta, pārnest laivas pār tiltu un ielaisties atpakaļ Engurē no tās labā krasta. Ugāles dzirnavas ir tā vērtas, lai apietu tām apkārt un apbrīnotu to būvētāju prasmi. Pats ēku ansamblis gan ir bēdīgā stāvoklī, bet šarmu nav zaudējis.
Aiz dzirnavām upe līkumo pa lapu koku mežu, ik pa brīdim krastā ir uztupusies kāda māja. Pēc 3.6 km Engure izlokās zem Rīga – Ventspils šosejas tilta un drīz pēc tā turpina savu plūdumu pa plašu un purvainu pļavu. Pavisam iegrimt neskartas dabas baudīšanā neļauj dzelzceļa tilts. Pie tā pirmie 10,2 Engures km ir noairēti. Aiz dzelzceļa tilta ir nepatīkams šķērslis – pāri upei, noslēpti metāla caurulē, stiepjas komunikāciju kabeļi. Paaugstināta ūdenslīmeņa apstākļos caurule ir tieši laivu ceļā.
Pēc 800m upi šķērso kārtējais betona tilts, šeit arī laba atpūtas un ugunskura vieta. Pēc tilta civilizācija nerimstas – lauku saimniecības seko viena otrai, bet pēc pāris kilometriem acīm paveras mazdārziņu kolonija. Aiz mazdārziņiem upe sāk plūst pa neskartu dabu, brīžiem pār tās plūdumu pārliekušies vareni koki, bet krasti biezi noauguši ar baldriāniem un vīgriezēm. Nākamais orientieris ir Ciesengures tilts, 15.4km no maršruta sākuma. Šeit parasti beidzas vienas dienas laivojumi.
Nākamie 9.3km līdz Puzenieku tiltam ir mežonīgākais un skaistākais Engures posms. Upe nepārtraukti vijas caur neskartām pļavām, tās krastos saauguši melnalkšņi, bet plašo līkumu ārmalas šur tur pieskaras pārāk tuvu pienākušam priežu mežam. Aiz Puzenieku tilta (laba laivojuma finiša vieta) Puzes ezers ir vairs tikai puskilometru tālu.
Pēc pirmajiem gleznainajiem 3,5 kilometriem parādās Ugāles dzirnavas. Visērtāk ir piestāt uzpludinājuma kreisajā krastā tieši pie paša tilta, pārnest laivas pār tiltu un ielaisties atpakaļ Engurē no tās labā krasta. Ugāles dzirnavas ir tā vērtas, lai apietu tām apkārt un apbrīnotu to būvētāju prasmi. Pats ēku ansamblis gan ir bēdīgā stāvoklī, bet šarmu nav zaudējis.
Aiz dzirnavām upe līkumo pa lapu koku mežu, ik pa brīdim krastā ir uztupusies kāda māja. Pēc 3.6 km Engure izlokās zem Rīga – Ventspils šosejas tilta un drīz pēc tā turpina savu plūdumu pa plašu un purvainu pļavu. Pavisam iegrimt neskartas dabas baudīšanā neļauj dzelzceļa tilts. Pie tā pirmie 10,2 Engures km ir noairēti. Aiz dzelzceļa tilta ir nepatīkams šķērslis – pāri upei, noslēpti metāla caurulē, stiepjas komunikāciju kabeļi. Paaugstināta ūdenslīmeņa apstākļos caurule ir tieši laivu ceļā.
Pēc 800m upi šķērso kārtējais betona tilts, šeit arī laba atpūtas un ugunskura vieta. Pēc tilta civilizācija nerimstas – lauku saimniecības seko viena otrai, bet pēc pāris kilometriem acīm paveras mazdārziņu kolonija. Aiz mazdārziņiem upe sāk plūst pa neskartu dabu, brīžiem pār tās plūdumu pārliekušies vareni koki, bet krasti biezi noauguši ar baldriāniem un vīgriezēm. Pie Ciesengures tilta laivojums beidzas.
Ozoldangas
Ugāles ūdensdzirnavas
Dzirnavas
Kalnieki
Ugāles ērģelbūves darbnīca
Ugāles luterāņu baznīca
Strazdi
Veikals
Egļukalni
Ezergals
Greiži
Ezerkrogs
