Aiz tiltiņa Šķēde sāk plūst pa zemām pļavām un pārpurvotiem krūmājiem. Šis posms gan nevelkas ilgi un jau pēc pāris kilometriem ainava kļūst ievērojami interesantāka. Parādās pat pa kādai zemai krasta kraujai un tad upe pēkšņi ietek varenā skujkoku mežā. Sākas 4km garš posms līdz Vārmes ietekai, par kuru viens no izpētes grupas laivotājiem, ļoti pieredzējis airētājs, teica: ja šāda būtu visa upe, tā būtu labākā upe Latvijā. Skaistas straujteces, nemitīgs, pat ar acīm redzams kritums, akmeņu piekaisīta upes gultne un mežs! Par šo labāks būt nevar nekas! Meža posma beigās ir kreisā krasta pietekas Vārmes ieteka. Savienojoties abām upēm, Šķēde tālāk nes lepno Ēdas vārdu. Ēda arī priecē ar labu kritumu, upe ir pieņēmusies platumā un dziļumā. Mežs beidzas un sākas izklaidus apbūve un ierastais krūmājs, upes krasti kļūst augstāki – Ēda tuvojas Ventai.
Kā vienīgā potenciāli bīstamā vieta augstā ūdenī jāmin mazais posmiņš aiz šosejas Kuldīga – Saldus ceļa tilta (17 km kopš starta vietas). Te viss upes straumes spēks atduras pret blakus esošā vecā tilta balstiem. Ir jāpaspēj pagriezt laivu gar akmens mūriem. Nākamie 4,5km līdz Ventai Ēda vijas starp krasta kraujām un priecē acis ar dižegļu audzēm. Šajā posmā upei ir vislielākais kritums uz 1km – vidēji 3,3m. Visērtākais Šķēdes/Ēdas laivojuma finiša punkts ir 4km pa Ventu uz leju esošie Novadnieki.
Jāņem vērā!
Paaugstināta ūdenslīmeņa apstākļos iepriekšēja airēšanas pieredze obligāta! Pavasara masveida pūšļa šļūciens pa Amatu nav pieredze, Šķēde un Ēda augstā ūdenslīmenī ir tehniski krietni sarežģītākas.
