Vaidava

Skaists meža ceļš aizlokās līdz pussaliņai Murāta ezera krastā un te ir kā kaut kur dzirdētā pasakā – ceļa galā, zemes malā, būs maza būdiņa un aiz tās sāksies Upe. Šeit tā arī ir, un zemes malas sajūtu pastiprina te ieraktais robežstabs. Vaidavas izteka no Murāta ezera ir niedrēm apaudzis līcis. Iekāpjot kajakā un paairējot tālāk no dzīvības pārpilnības sanošajā niedru mežā, var sajust pirmo ūdens kustību. Upe ir dzimusi un sajūta ir līdzīga kā bērnībā, kad uzkāpjot kalnā un uzsēžoties uz ragaviņām tu juti, kā tās sāk slīdēt un tajā mirklī bija skaidrs, ka brauciens ir sācies.

 Pirmos 10 sava plūduma kilometrus Vaidava, trakus līkumus mezdama, tek pa vareniem skujkoku mežiem apaugušu ieplaku. Upe ir sekla un tās dibenu klāj smiltis. Krastos pārsvarā ir niedrājs, kurā bebri dara savu darbu. Aizgāzumu un nebraucamu koku šķēršļu šeit ir gana, tādēļ vislabākā laiva šim posmam ir vienvietīgs SitOnTop kajaks – ērti izkāpt un iekāpt, ērti stiept pār šķēršļiem.  Posma beigās nedaudz nepatīkamu pārsteigumu sagādā bagarēts posms. Laba straume te turpinās, tomēr kontrasts starp neskarto un lauksaimniecisko ainavu ir izteikts.

 Bagarētā posma beigās ir interesants koka tilts pie „Imantu” mājām. No Murāta ezera šeit noairēti 14,5km. Atkal atsākas Vaidavas dabīgais tecējums, taču upe ir mainījusies – krasti kļuvuši augstāki, bet tecējumā aizvien vairāk parādās akmeņi. Potenciāli bīstama vieta ir pie Šļukuma ūdensdzirnavu drupām (18,5km) – te vecā aizsprosta barjera veido interesantu krāci, kas turpinās pašu dzirnavu vecajos akmeņos. Augstā ūdenī šeit iepriekšēja pieredze ir obligāta, bet zemā ūdenī šī vieta ir nebraucama un ir apnesama.

 Tālāk, aiz Dūņupītes ietekas, atkal sākas bagarēts posms, kas gan ir īss – vien 1,5km. Aiz tā kā īpaši atzīmējams ir V383 (Jaunlaicene – Alūksne) ceļa tilts. Te ir ērta piebraukšana un apmetņu vietas. 

Pie autoceļa V383 (Jaunlaicene – Alūksne) ceļa tilta ir ērta piebraukšana un apmetņu vietas. Šeit var mēģināt sākt laivot upi ar kanoe laivām. Tālākais posms līdz Karvas HESam ir nemitīgu līkumu un straujteču kaskāde.  Pie Ķikutu dzirnavu drupām (tūliņ aiz V384 ceļa tilta) augstā ūdenī jābūt uzmanīgam – upe met trīs 90 grādu līkumus ļoti tuvu vienu aiz otra. Koku aizgāzumi turpinās, bet arī Vaidavas platums ir kļuvis lielāks, tādēļ daudzi no tiem ir apbraucami. Karvas HES uzpludinājums ir gleznains ezers ar nolaideniem krastiem, kas iepriecē ar mozaīkveida lauksaimniecisku ainavu. Pirms aizsprosta kreisajā krastā ir apmetnes vieta.

Aiz Karvas HESa meži atkāpjas un Vaidavas skrējiens turpinās pa Latvijai raksturīgo krūmāju apaugu. Parādās saimniecības un atsevišķas mājas, pie upes pienāk apstrādāti lauki. Redzot daudzās dzirnavu paliekas var tikai pabrīnīties par mūsu senču darba sparu. Pie E77 (Rīga – Pleskava) ceļa tilta ir Grūbes HES ar jaukām apmetnes vietām.

No Grūbes HES  līdz ietekai Mustjogi ir vienas dienas laivojums. 

Apē nevar nepamanīt Raganu klintis – gleznainus smilšakmens atsegumus Vaidavas kreisajā krastā. 8km aiz Apes ir Vastse – Roosa HES pie kura kreisajā krastā ir labas apmetņu vietas. Interesants apskates objekts šeit ir serpentīnveida zivju ceļš gar aizsprostu. Atcerieties, ka makšķerēšana un spiningošana Vaidavā Igaunijas teritorijā ir aizliegta!

 Aiz Vastse – Roosa Vaidava sāk zaudēt savu straujumu un šarmu. Krastos parādās kārklu audzes, bet lēnajos ielīčos krājas palu nestie koki, kas kopā ar pērnajām niedrēm veido peldošas saliņas. Saprātīgi ir laivojumu beigt pie Vaidavas ietekas Mustjogi, bet ja ceļojums paredzēts līdz Gaujai, tad jārēķinās, ka  Mustjogi ir  nepārtrauktu meandru, atteku, palieņu pļavu un kārklu labirints.