Vārtāja

Pirmie 8km Vārtājas kilometri aiz Virgas tilta ir vienkārši jānoairē. Krasti ir biezu kārklu apauguši, līkumi seko līkumiem. Daudzi no tiem ir tik strauji, ka upe tajos veido plašas atstraumes un paplašinājumus. Taisnajos gabalos mazā ūdenī laivu ceļš ir vien 50cm plats un 10cm dziļš, pārējais ir vilkvālīšu biežņa. Daudzviet zem kārkliem bebri zemi nostaigājuši klona cietumā. Gadās arī pa bebru dambim, kas ienes interesantas pārmaiņas vienmuļajā ainavā. Var mazliet pajaukt dambjus vaļā un izlaivot pa jaunizveidoto krāci. Nākamajā naktī bebri dambi atkal sakārtos.

 Labs orientieris, ka noairēti 8 km ir bijušā dzelzceļa tilta balsti. Noteikti ir vērts piestāt labajā pusē un pa taciņu uzkāpt uzbērumā. Skatienam paveras interesants skats uz apkārtnes džungļu galotnēm. Mežābeles, segliņi, plūškoki un ievas izveidojuši tādu biežņu, ka cilvēks izspraukties cauri tai nevar.

 Vārtājas īpatnēji mežonīgais skaistums sākas tieši no dzelzceļa tilta balstiem. Liekas, ka lielie koki tikai šeit atjēdzas, ka var augt arī Vārtājas krastos. Ainava kļūst krietni interesantāka, upe dziļāka un laivotājiem vairs nav jāuztraucas par ūdens trūkumu. Ik pa brīdim upe uzmet pa kādai straujteces virmai, mālainos un smilšainos krastus vietām nomaina oļi un pliens. Pēc nepilniem diviem kilometriem ir klāt „Lukužu” māju dzelzsbetona tilts (Paplaka). Lejpus tilta upes kreisajā krastā iekārtota ūdenstūristu apmetne un šī ir ērta laivojumu starta vai finiša vieta.

 Gandrīz desmit nākamie kilometri līdz Mazkalētu tiltam dalās divās daļās: interesantajā un vienmuļajā, pie kam abas daļas ir vienāda garuma. Aiz „Lukužu” tilta upe turpina līkumot caur lapkoku mežu un pēc 400 metriem airētājus patīkami pārsteidz jestra 100 metrus gara straujtece ar zemu dolomīta kāplīti tās galā un lielu laukakmeni upes vidū tieši laivu ceļā. Pāris līkumus aiz straujteces no kreisās puses Vārtājā ietek tās lielākā pieteka Virga un tālāk jau Vārtāju var droši saukt par vidēja izmēra upi. Un nākamos četrus kilometrus tā neliek vilties: skaisti līkumi, pļavas un lieli koki seko cits citam, līdz atkal sākas bagara sabojāts un kārkliem noaudzis liela grāvja posms līdz Mazkalētu tiltam.

 Pēdējie 9km aiz Mazkalētu tilta līdz Vārtājas ietekai Bārtā ir populārākais un skaistākais Vārtājas posms. Upē atgriežas līkumi, gultne vietām piekaisīta ar akmeņiem. Dzirnavu drupas veido interesantu krācīti, kas zemā ūdenslīmenī nav braucama. Ik pa brīdim pie upes pienāk mežs vai pļavas. Maršruta finišs ir Bārtas upē, pie Bārtas ciema tilta.

Pēdējie deviņi kilometri aiz Mazkalētu tilta līdz Vārtājas ietekai Bārtā ir populārākais un skaistākais Vārtājas posms. Upē atgriežas līkumi, gultne vietām piekaisīta ar akmeņiem. Dzirnavu drupas veido interesantu krācīti, kas zemā ūdenslīmenī nav braucama. Ik pa brīdim pie upes pienāk mežs vai pļavas. Maršruta finišs ir Bārtas upē pie Bārtas tilta, te izveidota ērts laivošanas starpfinišs.

Pirmie 8 km aiz Virgas tilta ir vienkārši jānoairē. Krasti ir biezu kārklu apauguši, līkumi seko līkumiem. Daudzi no tiem ir tik strauji, ka upe tajos veido plašas atstraumes un paplašinājumus. Taisnajos gabalos mazā ūdenī laivu ceļš ir vien 50cm plats un 10cm dziļš, pārējais ir vilkvālīšu biežņa. Daudzviet zem kārkliem bebri zemi nostaigājuši klona cietumā. Gadās arī pa bebru dambim, kas ienes interesantas pārmaiņas vienmuļajā ainavā. Var mazliet pajaukt dambjus vaļā un izlaivot pa jaunizveidoto krāci. Nākamajā naktī bebri dambi atkal sakārtos.

Labs orientieris, ka noairēti 8km ir bijušā dzelzceļa tilta balsti. Noteikti ir vērts piestāt labajā pusē un pa taciņu uzkāpt uzbērumā. Skatienam paveras interesants skats uz apkārtnes džungļu galotnēm. Mežābeles, segliņi, plūškoki un ievas izveidojuši tādu biežņu, ka cilvēks izspraukties cauri tai nevar.

Vārtājas īpatnēji mežonīgais skaistums sākas tieši no dzelzceļa tilta balstiem. Liekas, ka lielie koki tikai šeit atjēdzas, ka var augt arī Vārtājas krastos. Ainava kļūst krietni interesantāka, upe dziļāka un laivotājiem vairs nav jāuztraucas par ūdens trūkumu. Ik pa brīdim upe uzmet pa kādai straujteces virmai, mālainos un smilšainos krastus vietām nomaina oļi un pliens. Pēc nepilniem 2km ir klāt „Lukužu” māju dzelzsbetona tilts (Paplaka). Lejpus tilta upes kreisajā krastā iekārtota ūdenstūristu apmetne un šī ir ērta laivojumu starta vai finiša vieta.

Nākošie 10 km līdz Mazkalētu tiltam dalās divās daļās: interesantajā un vienmuļajā, pie kam abas daļas ir vienāda garuma. Aiz „Lukužu” tilta (Paplaka) upe turpina līkumot caur lapkoku mežu un pēc 400 metriem airētājus patīkami pārsteidz jestra 100 metrus gara straujtece ar zemu dolomīta kāplīti tās galā un lielu laukakmeni upes vidū tieši laivu ceļā. Pāris līkumus aiz straujteces no kreisās puses Vārtājā ietek tās lielākā pieteka Virga un tālāk jau Vārtāju var droši saukt par vidēja izmēra upi. Nākamos 4 km tā neliek vilties: skaisti līkumi, pļavas un lieli koki seko cits citam, līdz atkal sākas bagara sabojāts un kārkliem noaudzis liela grāvja posms līdz Mazkalētu tiltam.

Šis ir Vārtājas populārākais un skaistākais posms. Upē atgriežas līkumi, gultne vietām piekaisīta ar akmeņiem. Dzirnavu drupas veido interesantu krācīti, kas zemā ūdenslīmenī nav braucama. Ik pa brīdim pie upes pienāk mežs vai pļavas. Maršruta finišs ir Bārtas kreisajā krastā 2km lejpus Vārtājas ietekas. Maršrutu var pagarināt par 4km nolaivojot pa Bārtu līdz Bārtai.