Tebra

Ainavisks, straujš un līkumots upes posms, kas laivojams pie augsta ūdens līmeņa. Stāvajos upes krastos daudzviet aug ozoli. Šobrīd posmā ir 2 sastrēgumi, kuriem laivu ieteicams apnest.

Tradicionāls 2 dienu maršruts, ko var pagarināt līdz Pāvilostai (6,8 km), vai pie augsta ūdens līmeņa uzsākt no tilta pie Sīļu mājām 7 km augšup Apriķiem.

Aiz Apriķiem upe vijas cauri nelieliem mežiem un ganībām, straume ir pietiekama, lai airētu atpūtas režīmā. Dažas straujteces ir diezgan interesantas un nelielu plūdu gadījumā tajās veidojas nesarežģītas piespiedes. Vasaras otrajā pusē šajā posmā vietām parādās doņu audzes. Tās gan netraucē laivojumam, jo doņos veidojas savdabīgas „takas” – ūdensceļi laivas platumā. Apbūve pakāpeniski beidzas un pēc apmēram 7 kilometriem no Apriķiem sākas posms, kuru laivotāji dēvē par „Dinozauru parku”. Milzīgi un ķeburaini koki, kas noliekušies pār straumi veido tumšu pavēni, negaidīti lieli atsevišķi akmeņi, nokaltušu stumbru saulē izbalējušie sāni un zivju ērgļa neapmierinātais sauciens – to šajā posmā nevar nepamanīt pat visnevērīgākais laivotājs. „Tur bija tā, it kā upei tūliņ pārskrietu dinozaurs”, - tā teica kāda pieredzējusi laivotāja.

 Aiz „Dinozauru parka” Tebra laivotājus burtiski sagūsta pusotru kilometru garā slazdā. Upes tecējums apstājas - meldri, kamolzāle un baltalkšņi rada nepārprotamas asociācijas ar Floridas purviem, tikai aligatoru vietā te valda bebri. Šajā posmā jāpavicina airi dūšīgāk un jātiek ar to galā, jo beigās gaida atalgojums – pēc plata deviņdesmit grādu kreisā līkuma ainava izmainās pilnībā un pie upes pienāk varenu egļu mežs. Te sākas Tebras straujākais posms – ap 2km gara nemitīgu straujteču un nelielu dolomīta rumbiņu kaskāde, kuras galā ir labs orientieris: trošu tiltiņš. 

Aiz trošu tiltiņa Tebras plūdums pierimst, bet neizbeidzas. Atkal parādās pa atsevišķai mājai, ir arī pa straujtecei. Majestātiskos mežus nomaina Latvijas upju krastiem ierastā alkšņu, segliņu un ievu ainava. Posma beigas iezīmē dzelzsbetona tilts pie Kalnenieku mājām.

 Aiz Kalnenieku tilta upes plūdums pilnībā norimst. Tebra ir beigusi savu skrējienu un nu savus pēdējos 6 km līdz satekai ar Durbi pavisam rāmi plūst pa pāraugušu baltalkšņu audzēm. Tā vien šķiet, ka upe visus savus spēkus ir izsmēlusi. Tebrai satekot ar Durbi veidojas Saka, te arī izveidota ērta atpūtas vieta, kur beigt laivojumu.

Vienas dienas maršruts līdz Pāvilostai. Aiz Kalnenieku tilta upes plūdums pilnībā norimst. Tebra ir beigusi savu skrējienu un nu savus pēdējos 6,4 km līdz satekai ar Durbi pavisam rāmi plūst pa pāraugušu baltalkšņu audzēm. Tā vien šķiet, ka upe visus savus spēkus ir izsmēlusi. Stembres atpūtas vietā var ļauties atpūtai un atvēsinošai peldei. Satekot Tebrai kopā ar Durbi, veidojas Saka, kas pēc 7,5 km ietek jūrā Pāvilostā. Te ainava mainās, jūtams jūras tuvums. Vecas pāļu piestātnes, spirta brūža skursteņi, tīkli un motorlaivas. Dzelzceļa tilts, elegantas pils kāpnes, kas Upesmuižas parkā ved teju līdz ūdenim (pati pils nodedzināta 1905. gada nemieros) un tad Pāvilosta ir klāt. Vēl atliek airējums gar mazajiem zvejnieku kuģīšiem, jahtu piestātni un turpat jau ir molu gali un jūra.

Viens no populārākajiem Tebras maršrutiem. Ap Sarkanvalkiem upes tecējums apstājas, vērojot upi  - rodas jautājums - "Kurā virzienā tā plūst?". Uzsākot laivojumu jumsir tieši tik daudz laika, lai ērtāk iekārtotos laivā, jo jau pavisam drīz – pēc plata deviņdesmit grādu kreisā līkuma ainava izmainās pilnībā un pie upes pienāk varenu egļu mežs. Te sākas Tebras straujākais posms – ap 2km gara nemitīgu straujteču un nelielu dolomīta rumbiņu kaskāde, kuras galā ir labs orientieris: trošu tiltiņš.  Aiz trošu tiltiņa Tebras plūdums pierimst, bet neizbeidzas. Atkal parādās pa atsevišķai mājai, ir arī pa straujtecei. Majestātiskos mežus nomaina Latvijas upju krastiem ierastā alkšņu, segliņu un ievu ainava. Šis posms labi piemērots spiningotājiem – te ir gan atstraumju izgrauztas bedres, gan oļainas straujteces, gan tumšas dzelmes. Asaru un sapalu lomi garantēti. Posma beigas iezīmē dzelzsbetona tilts pie Kalnenieku mājām.

Aiz Apriķiem upe vijas cauri nelieliem mežiem un ganībām, straume ir pietiekama, lai airētu atpūtas režīmā. Dažas straujteces ir diezgan interesantas un nelielu plūdu gadījumā tajās veidojas nesarežģītas piespiedes. Vasaras otrajā pusē šajā posmā vietām parādās doņu audzes. Tās gan netraucē laivojumam, jo doņos veidojas savdabīgas „takas” – ūdensceļi laivas platumā. Apbūve pakāpeniski beidzas un pēc apmēram 7 kilometriem no Apriķiem sākas posms, kuru laivotāji dēvē par „Dinozauru parku”. Milzīgi un ķeburaini koki, kas noliekušies pār straumi veido tumšu pavēni, negaidīti lieli atsevišķi akmeņi, nokaltušu stumbru saulē izbalējušie sāni un zivju ērgļa neapmierinātais sauciens – to šajā posmā nevar nepamanīt pat visnevērīgākais laivotājs. „Tur bija tā, it kā upei tūliņ pārskrietu dinozaurs”, - tā teica kāda pieredzējusi laivotāja.