Salaca

Šis būs 2 dienu maršruts 45 km garumā, tā vidusposmā ir virkne apmetnes vietas, gan publiskas - pašvaldības veidotas, gan privāti apsaimniekotas. Maršrutu var saīsināt, uzsākot laivojumu lejpus Staiceles, no atpūtas vietas Ķekari, kā arī beidzot 4 km pirms Salacgrīvas - Vecsalacā.

Staicelē laivojumu vislabāk uzsākt pie atpūtas vietā pie bij. gājēju tiltiņa (H) pāri Salacai. Nākamos 11 km līdz Rozēniem Salacas plūdums vēl aizvien ir mierīgs, taču aiz Rozēnu tilta (J) upe pagriežas par 90 grādiem un sāk strauju tecējumu DR virzienā.  Aptuveni maršuta vidusposmā, kad nolaivoti ap 20-21 km, sākas Sarkanās klintis, kas stiepjas teju 400 metru garumā. Upe turpina savu ņipro tecējumu, un pat pretvējš nav škērslis, lai raiti tiktu uz priekšu, atsevišķos pomos atliek tikai piestūrēt, upe laivu nes bez laivotāju piepūles. Vasarās straumē parādās doņu un vilkvālīšu audzes, kas veido nelielas saliņas un atliek vien izvēlēties, pa kuru doņu tuneli izlaivot. Ik pa laikam parādās krācītes.

Pirms Vecsalacas tilta 2021.gada sezonā BIOR ir izvietojis zivju skaitītāju  - īpatnēja, no tāluma tačiem līdzīga konstrukcija šķerso upi, te laivas var apnest gar upes labo krastu.

Aiz Vecsalacas tilta sākas nēģu tači. Vasaras periodā tie nav īpašs šķērslis laivotājiem, tomēr pie straujāka un augstāka ūdens līmeņa nepieredzējušiem laivotājiem te jābūt uzmanīgiem, lai pludinoties cauri taču "vārtiem", "nesapītos" meistarībā un ūdens spēks nepiesmeltu laivu.

Starp Vecsalacas un Salacgrīvas tiltu ir 3 km un ērta laivojuma finiša vieta būs Salacgrīvā pie jaunās jahtu ostas ēkas "Bura". 

Jāņem vērā! Paaugstināta ūdenslīmeņa un spēcīgas straumes apstākļos Salacas posms Mērnieki – Vecsalacas tilts airētājiem bez pieredzes var sagādāt grūtības! Zemā līmenī te jārēķinās ar pastiprinātu „akmeņdibenošanu”, jeb laivas šļūkšanu pa akmeņu pierēm.

Salaca ir no tām upēm, par kurām domas nedalās. Tā patīk visiem, un lielākos darba kolektīvos nevienu neizbrīna fakts, ka kolēģis A ir izslēdzis mobilo telefonu, jo „..viņš taču aizbrauca Salacu laivot!”. Salacā ir gan gari mierīgi un majestātisku klinšu ieskauti posmi, gan straujteces, bet finišs pie jūras vienmēr ir bijis jebkura laivojuma īpaša „rozīnīte”. Parasti Salacas laivojumu sāk Mazsalacā, bet to var darīt arī Vecatē, tieši Salacas iztekā no Burtnieka. Straume šeit ir lēna un nākamos 12km līdz Mazsalacai nāksies paairēt. Pāris kilometrus pēc Mazsalacas sākas klinšu un alu posms, kas turpinās 6km. Klintis ir tikpat iespaidīgas, cik Gaujas tradicionālajos maršrutos. Krasti ir noauguši ar skujkoku mežu, kas pavada laivotājus gandrīz līdz Staiceles – Mazsalacas ceļa tiltam (43,7km no Vecates). Staicelē prātīgi jāapsver braukšana lejā pa papīrfabrikas aizsprostu – šeit ir bijuši laivu uzplēšanas gadījumi. Nākamos 11km līdz Rozēniem Salacas plūdums vēl aizvien ir mierīgs, taču aiz Rozēnu tilta (62,9km) upe pagriežas par 90 grādiem un sāk strauju tecējumu DR virzienā. Vidējais kritums palielinās līdz 1m/km, tecējums paliek krietni sportiskāks. Vasarās straumē parādās doņu un vilkvālīšu audzes, kas veido nelielas saliņas. 78 kilometrā sākas Sarkanās klintis, kas stiepjas teju 400 metru garumā. Aiz Vecsalacas tilta sākas nēģu tači. Vasaras periodā tie nav īpašs šķērslis laivotājiem. 95,9km no Vecates ir Salacgrīvas tilts, bet pārsimt metru pēc tā labajā krastā ir ērta laivojuma finiša vieta ar iespēju piebraukt pašā upes krastā. Jāņem vērā! Paaugstināta ūdenslīmeņa un spēcīgas straumes apstākļos Salacas posms Mērnieki – Vecsalacas tilts (74,6km no Vecates) airētājiem bez pieredzes var sagādāt grūtības! Zemā līmenī te jārēķinās ar pastiprinātu „akmeņdibenošanu”, jeb laivas šļūkšanu pa akmeņu pierēm.

No Mazsalacas sākas viens no Salacas laivošanas - klinšu un alu posms, kas turpinās 6km. Upe rāmi plūst gar Valtenberģu muižas parku, smilšakmens atsegumiem, iežiem, alām, caur Skaņākalna parku ar dabas veidotiem un cilvēku labiekārtotiem apskates objektiem - Skābumbaļla, Velna ala, Vilkaču priede, Mīlestības tiltiņš un Sapņu trepes ir tikai daļa no tiem. Iesakām izkāpt krastā un izmēģināt unikālo atbalsi pie Skaņākalna klints. Tālāk laivu braucēju skatam paveras varenais Silmaču atsegums un Dauģēnu klintis ar garāko alu Latvijā. Upes krasti ir noauguši ar skujkoku mežu.