Salaca

Salaca ir no tām upēm, par kurām domas nedalās. Tā patīk visiem, un lielākos darba kolektīvos nevienu neizbrīna fakts, ka kolēģis A ir izslēdzis mobilo telefonu, jo „..viņš taču aizbrauca Salacu laivot!”. Salacā ir gan gari mierīgi un majestātisku klinšu ieskauti posmi, gan straujteces, bet finišs pie jūras vienmēr ir bijis jebkura laivojuma īpaša „rozīnīte”. Parasti Salacas laivojumu sāk Mazsalacā, bet to var darīt arī Vecatē, tieši Salacas iztekā no Burtnieka. Straume šeit ir lēna un nākamos 12km līdz Mazsalacai nāksies paairēt. Pāris kilometrus pēc Mazsalacas sākas klinšu un alu posms, kas turpinās 6km. Klintis ir tikpat iespaidīgas, cik Gaujas tradicionālajos maršrutos. Krasti ir noauguši ar skujkoku mežu, kas pavada laivotājus gandrīz līdz Staiceles – Mazsalacas ceļa tiltam (43,7km no Vecates). Staicelē prātīgi jāapsver braukšana lejā pa papīrfabrikas aizsprostu – šeit ir bijuši laivu uzplēšanas gadījumi. Nākamos 11km līdz Rozēniem Salacas plūdums vēl aizvien ir mierīgs, taču aiz Rozēnu tilta (62,9km) upe pagriežas par 90 grādiem un sāk strauju tecējumu DR virzienā. Vidējais kritums palielinās līdz 1m/km, tecējums paliek krietni sportiskāks. Vasarās straumē parādās doņu un vilkvālīšu audzes, kas veido nelielas saliņas. 78 kilometrā sākas Sarkanās klintis, kas stiepjas teju 400 metru garumā. Aiz Vecsalacas tilta sākas nēģu tači. Vasaras periodā tie nav īpašs šķērslis laivotājiem. 95,9km no Vecates ir Salacgrīvas tilts, bet pārsimt metru pēc tā labajā krastā ir ērta laivojuma finiša vieta ar iespēju piebraukt pašā upes krastā. Jāņem vērā! Paaugstināta ūdenslīmeņa un spēcīgas straumes apstākļos Salacas posms Mērnieki – Vecsalacas tilts (74,6km no Vecates) airētājiem bez pieredzes var sagādāt grūtības! Zemā līmenī te jārēķinās ar pastiprinātu „akmeņdibenošanu”, jeb laivas šļūkšanu pa akmeņu pierēm.

No Mazsalacas sākas viens no Salacas laivošanas - klinšu un alu posms, kas turpinās 6km. Upe rāmi plūst gar Valtenberģu muižas parku, smilšakmens atsegumiem, iežiem, alām, caur Skaņākalna parku ar dabas veidotiem un cilvēku labiekārtotiem apskates objektiem - Skābumbaļla, Velna ala, Vilkaču priede, Mīlestības tiltiņš un Sapņu trepes ir tikai daļa no tiem. Iesakām izkāpt krastā un izmēģināt unikālo atbalsi pie Skaņākalna klints. Tālāk laivu braucēju skatam paveras varenais Silmaču atsegums un Dauģēnu klintis ar garāko alu Latvijā. Upes krasti ir noauguši ar skujkoku mežu.