Abava

Abavas garākais maršruts, kura veikšanai nepieciešamas 4-5 dienas.

Pie Kandavas upe ir ļoti līkumaina un tās pirmie kilometri jebkuram laivotājam liek uzdot sev jautājumu – kādēļ es uz šejieni atbraucu? Un tieši tajā brīdī laiva tiek strauji panesta zem nepabeigta tilta un šaujas caur pirmo Abavas straujteci. Īpaši ziņkārīgie var piestāt aiz tilta labajā krastā un paieties pa ieleju uz augšu, priecājoties par skaistu Toskānai raksturīgu vīnogu lauku un apbūvi.

Turpmāk laivojums kļūst krietni interesantāks, jo upe sāk plūst pa plašu ieleju un ainava apkārt sāk atbilst priekšstatam par gleznainu upi. Noteikti ir vērts piestāt Sabilē, upes labajā krastā aiz tilta, panašķēties ar saldējumu, kā arī iepirkt jau izbeigušās vai aizmirsušās lietas. Sabiles galvenās ielas sajūtas atgādina Francijas nesteidzīgo provinces pilsētiņu šarmu.

Aiz Sabiles Abava kļūst krietni rāmāka un nesteidzīgi plūst cauri mežam. Krasti kļūst stāvāki un parādās pirmās ap 15m augstās kraujas. Lēno 6km garo tecējumu pārtrauc Abavas Rumba.

Pēc Rumbas upes tecējums paātrinās un ir jūtama civilizācijas atkāpšanās. Straujteces mijas cita pēc citas un upi pārņem daba. Pīles, bebri, stirnas, zivju gārņi, stārķi un vanagi vairs nav nekāds retums.

Ap Rendu Abava atgriežas civilizācijā. Jau 6km pirms Rendas tilta upes tecējums kļūst pavisam rāms. Rendā beidzas „civilizētā” un sākas „mežonīgā” Abavas maršrutu daļa.

Lēnais tecējums turpinās arī 5km aiz Rendas, līdz to pārtrauc pirmā straujtece un ainava izmainās pilnībā. Ar krūmiem un lapu kokiem noaugušos krastus nomaina skuju koki, upes dibens kļūst akmeņains, bet ūdens dzidrs. Lejpus Rendas līdz pat Abavas ietekai Ventā nav praktiski nekādas apbūves.

Tuvojoties Ventai Abava kļūst šaurāka, dziļāka un straujāka. Kā labs orientieris 5km pirms ietekas Ventā ir ap 30m augstā Galmicu klints upes kreisajā krastā. Tie, kas tikai šajā vietā atjēdzas, ka nav paspējuši neko nobildēt, vēl var pagūt noķert skaistus kadrus gan ar atsegumiem, gan ar zibens pāršķeltu akmeni, gan ar skaisto zemūdens pasauli dzidrajā ūdenī.

Pie Abavas ietekas Ventā nav piemērotas izkāpšanas vietas, un tālāk laivojums jāturpina pa Ventu līdz Lielajam Nabes ezeram.

Pēc Abavas Rumbas upes tecējums paātrinās un ir jūtama civilizācijas atkāpšanās. Straujteces mijas cita pēc citas un upi pārņem daba. Pīles, bebri, stirnas, zivju gārņi, stārķi un vanagi vairs nav nekāds retums. Vietumis upe laužas caur smilšu kāpām, no kurām veļoties ūdenī pieaugušie var atgriezties bērnībā, bet bērni kārtējo reizi nopūsties par savu vecāku izdarībām.

Ap Rendu Abava atgriežas civilizācijā. Jau 6 km pirms Rendas tilta upes tecējums kļūst pavisam rāms. Krasti ir apdzīvoti, bet pie paša tilta darbojas krodziņš. Laivojums beidzas pie tilta, kreisā pusē ir neliela atpūtas vieta.

Abavas posms, ko mēdz dēvēt par mežonīgo. Upe pārsvarā plūst pa neapdzīvotām teritorijām, vien tuvojoties Ventai, parādās mājas.

Vēl 5 km aiz Rendas Abava turpina savu lēno tecējumu, līdz to pārtrauc pirmā straujtece un ainava izmainās pilnībā. Ar krūmiem un lapu kokiem noaugušos krastus nomaina skuju koki, upes dibens kļūst akmeņains, bet ūdens dzidrs, straujteces mijas ar lēnākiem posmiem, krastos nereti ir smilšakmens un dolomīta atsegumi. Šajā posmā no meža laivotājos noraugās simtiem ieinteresētu acu pāru. Bieži ir gadījumi, kad naktī pie ugunskura atstātais pārtikas maisiņš ir meža dzīvnieku krietni izrevidēts.

Upes krastos ir daudz stihiski veidojušās apmetnes un telšu vietas, noteikti atradīsiet arī sev piemērotu vietu nakšņošanai.

 Tuvojoties Ventai Abava kļūst šaurāka, dziļāka un straujāka. Kā labs orientieris 5km pirms ietekas Ventā ir ap 30m augstā Galmicu klints upes kreisajā krastā. Tie, kas tikai šajā vietā atjēdzas, ka nav paspējuši neko nobildēt, vēl var pagūt noķert skaistus kadrus gan ar atsegumiem, gan ar zibens pāršķeltu akmeni, gan ar skaisto zemūdens pasauli dzidrajā ūdenī.

 Ielaivojot Ventā jāseko jūsu laivu nomas operatora ieteikumiem, un, vai nu jāturpina ceļš pa Ventu līdz L. Nabas ezeram vai jābeidz laivojums Abavas ietekā Ventā, iepriekš vienojoties par „evakuācijas punktu”.

Aiz Sabiles Abava kļūst krietni rāmāka un nesteidzīgi plūst cauri mežam. Krasti kļūst stāvāki un parādās pirmās ap 15m augstās kraujas. Lēno 6km garo tecējumu pārtrauc Abavas Rumba  – visā upes platumā izstiepies ap metru augsts ūdenskritums. Te ir plaša apmetnes vieta un vasaras sezonā darbojas našķu bodīte. Bērni var plunčāties seklajā ūdenī, bet vecāki pasēdēt ūdenskritumā un pabaudīt bezmaksas spa procedūras.

 Pēc Rumbas upes tecējums paātrinās un ir jūtama civilizācijas atkāpšanās. Straujteces mijas cita pēc citas un upi pārņem daba. Pīles, bebri, stirnas, zivju gārņi, stārķi un vanagi vairs nav nekāds retums. Vietumis upe laužas caur smilšu kāpām, no kurām veļoties ūdenī pieaugušie var atgriezties bērnībā, bet bērni kārtējo reizi nopūsties par savu vecāku izdarībām.

 Ap Rendu Abava atgriežas civilizācijā. Jau 6km pirms Rendas tilta upes tecējums kļūst pavisam rāms. Krasti ir apdzīvoti, bet pie paša tilta darbojas krodziņš. Te beidzas laivojums pa Abavu.

Viegls vienas dienas klasisks Abavas maršruts. Straujteces mijas cita pēc citas un laivojiens neliek garlaikoties. Tovojoties Rendai,  atgriežas civilizācijā. Jau 6 km pirms finiša - Rendas tilta - upes tecējums kļūst pavisam rāms.

Pie Kandavas upe ir ļoti līkumaina un tās pirmie kilometri jebkuram laivotājam liek uzdot sev jautājumu – kādēļ es uz šejieni atbraucu? Un tieši tajā brīdī laiva tiek strauji panesta zem nepabeigta tilta un šaujas caur pirmo Abavas straujteci. Īpaši ziņkārīgie var piestāt aiz tilta labajā krastā un paieties pa ieleju uz augšu, priecājoties par skaistu Toskānai raksturīgu vīnogu lauku un apbūvi

 Turpmāk laivojums kļūst krietni interesantāks, jo upe sāk plūst pa plašu ieleju un ainava apkārt sāk atbilst priekšstatam par gleznainu upi.